Tā diena ir klāt un dodamies uz Ulmaņa gatvi, lai izmēģinātu jauno, ceturtās paaudzes 4×4 Suzuki Jimny jeb Suzuki Jimny AllGrip. Pie autosalona fasādes sagaida nebēdnīgi salātzaļš auto, ko esam iesaukuši par kvadriciklu ar jumtu. Jaunulis ir ieguvis kantainas formas un atsevišķos sejas pantos uzkrītoši līdzīgs Mercedes G-class. Jācer, ka tā veiktspēja bezceļā būs vismaz tikpat līdzvērtīga, jo Jimny ir īsta laika kapsula, kas spējusi līdz mūsdienām atceļot ar pilnu rāmja konstrukciju, abiem “cietajiem” tiltiem un “part-time” 4×4 piedziņas formulu.
Iepazīstamies ar auto bagāžas nodalījumu. Ja aizmugurējās rindas sēdekļu atzveltnes ir paceltas, 2…3 nelielas mugursomas tajā varbūt izdosies ievietot (lasi: iespiest). Klasisko lidmašīnas rokas bagāžas somu – vairs ne. Nolaižot sēdekļu muguriņas, auto kļūst vairāk nekā piemērots diviem braucējiem, bagāžai un, teiksim, vienam paklausīgam vidēja auguma sunim.
Iesēžamies. Vadītāja un blakussēdētāja elkoņi saskaras. Tomēr vietas priekšējos sēdekļos ir pietiekami. Arī garāka auguma īpašniekam ir gana ērti, kājām vietas pietiek un interjera elementi sajūga izspiešanai netraucē. Land Rover Defender īpašnieki sapratīs par ko ir runa…
Ceļš un instrumentu panelis labi pārskatāms. Virs galvas paliek gana daudz telpas un vējstikla augšējā mala netraucē skatam. Nav “šaujamlūkas” sajūtas kāda rodas pie Nissan Patrol Y61 stūres. Īpaši priecē platie un garie sānu stikli, ko gan nevarētu sacīt par atpakaļskata spoguļiem. To platums ir nepietiekams un, veicot pārkārtošanās manevrus, pietrūkst informativitātes.
Auto tiešām ir mazs. Un tas ir gan tā trūkums, gan lielākā priekšrocība vienlaikus. Pateicoties mazajai masai, Suzuki Jimny kļūst apbrīnojami izveicīgs bezceļā un to pierādījušas šī modeļa iepriekšējās paaudzes. Jimny pašmasa ir 1100 kg, bet pilna masa – 1420 kg. Teju divas reizes mazāk nekā Toyota Land Cruiser.
Suzuki Jimny tiek piedāvāts ar vienu 1,5 litru benzīna dzinēju, kas attīsta 75kW/100 z.s. pie 6000 RPM. Tas ir par 15% jaudīgāks par iepriekšējās, trešās paaudzes Jimny.
Dzinēja darba tilpums sākotnēji var raisīt vieglu smīnu, tomēr uz ceļa pārliecināmies, ka tas pienācīgi dara savu darbu un jaudas pietiek. Ja gāzes pedālis netiek paijāts un katrs pārnesums tiek izgriezts līdz 4000…5000 RPM, braukšana kļūst azartiska. Braukšanas ātrums 100 km/h augstākajā – piektajā pārnesumā tiek sasniegts pie 3000 RPM. Pēc Land Cruiser, šķiet, ka dzinējs rēc un rodas vēlēšanās ieslēgt sestajā pārnesumā, taču auto tiek aprīkots ar 5-pakāpju manuālo pārnesumkārbu vai 4-pakāpju automātu.
Jimny gaita ir stabila, diezgan precīza un raksturīga auto, kuram abi ir “cietie” tilti. Tas labi sajūtams arī blakussēdētājam. Spidometra rādījums par 10…12% pārsniedz faktisko ātrumu. Instrumentu panelis moderns, pārskatāms, tiesa, mazās piktogrammas, kas apzīmē vilkmes kontroles atslēgšanu, sekošanu kustībai joslā, ar nepieradinātu skatienu ir jāpameklē. Audiosistēma skan labi, salona apsilde darbojas pienācīgi, sasilst ātri kā jau benzīna dzinējiem pierasts.
Viduskonsolē mājo intuitīvi ērti lietojams skārienjutīgs multifunkcionāls monitors. Te ir navigācijas iespējas, audiosistēmas vadība ar SD kartes lasītāju un tml. Zem tā vienkārši un ērti lietojama klimatkontrole, elektrisko logu vadība, kā arī bezceļā svarīgā – vilkmes kontroles atslēgšanas poga. Ar elektroniku pārāk neaizraujamies, jo esam koncentrējušies auto gaitas un dinamikas īpašību atklāšanai bezceļa apstākļos.
Ir burvīga, saulaina un sniegota janvāra diena. Tā kā Suzuki Jimny demo automašīna Baltijas reģionā ir tikai viena, tā aktīvi ceļo no viena dīlera pie cita un mūsu rīcībā ir vien trīs stundas kopā ar šo unikālo un braukšanas prieka pilno auto. Dodamies uz netālo Ložmetējkalnu, kur ļaujam piesnigušajiem meža ceļiem atklāt Jimny raksturu apstākļos, kādiem šis auto radīts.
Nogriežamies uz grants ceļa. Blīvs, piebraukta sniega segums provocē “noraut” auto sānslīdē, taču neizdodas. Labā saķere ir pārsteigums. Vai tiešām mīkstās bezradžu Continental ContiVikingContact 6 tā prot noturēt šo auto? Tandēmā ar elektroniku riepas strādā teicami, kaut arī izmantojam tikai aizmugures piedziņu.
Ceļš kļūst nelīdzenāks un auto piekarei ir iespēja aktīvi demonstrēt savu sniegumu pilnā amplitūdā. Neraugoties uz “cieto” tiltu priekšā, bedres un ceļa nelīdzenumi tiek izstrādāti teicami. Piekare ir ļoti energoietilpīga, auto viegli “aprij” nelīdzenumus un priekšējai asij nav jūtama pat vismazākā tendence “knābāt” kā to mīl darīt, piemēram, ievērojami smagākais “ciettiltu” 70. sērijas Land Cruiser. Tikai lielākos ceļa nelīdzenumos sajūtam piekares caursitienus. Auto turas stabili un priekšējo tiltu epizodiski pieslēdzam tikai testa nolūkā.
Salona apdares kvalitāte atbilst auto cenai, taču neraugoties uz nelīdzenumiem zem auto riteņiem, salons ir kluss un nevienu čīkstošu “sienāzi” kādā plastmasas paneļu savienojumā pamodināt neizdodas.
Pļavās sniega segas biezums sasniedzis 20…25 cm. Suzuki Jimny tas nav šķērslis – tiekam ar visiem četriem nost no ceļa vietas un auto tālāk vairs negrib. Pag, vai tiešām būs jāstumj? Vismaz cimdus būtu paņēmis līdzi… Izrādās, jāpieslēdz priekšējais tilts un auto turpina kustību sniega kārtu piesnigušajā pļavā. Neliela fotosesija un dodamies uz kalniņiem piesnigušajā mežā, lai būtu iemesls pāslēgt sadales kārbu zemajā pārnesumā. Ieslēdzam.
Transmija sāk viegli piegaudot ar raksturīgu troksni. Spriežam, ka pazeminātajam pārim zobi, iespējams, ir taisni nevis slīpi, kas, neapšaubāmi ir lētāki izgatavošanā. Auto kļūst “asāks” un uzsākt kustību no vietas droši var ar otro pārnesumu. Dzinēja jaudas joprojām nepietrūkst, taču dzinēja apgriezieni ir jātur visai augsti un jāpatur prātā, ka braucam ar benzīnu, nevis dīzeli. Dzinēja griezes moments pie 4000 RPM ir vien 130 Nm.
Nogriežamies uz kalnainu stigu, kas ļaus labāk izprast dzinēja kapacitāti kritiskos brīžos. Pirmie pāris kalniņi izdodas pilnīgi viegli, stāvākos posmos vairāk koncentrējos uz optimālu apgriezienu uzturēšanu. Otrais pazeminātais pārnesums un uzbraucam pārliecinoši. Apstājamies pirms zemāka pagura, taču uzsākt kustību no vietas vairs nav tik vienkārši. “Talkā nāk” gan slīpums, gan sniega sega, gan šādiem apstākļiem raksturīgā, ierobežotā saķere. Tomēr braukšanas meistarība un ekspertu padoms atrisina situāciju un tālāk izaicinām Jimny uzvest mūs augstākajā un stāvākajā apkārtnes kalnā pie uguns novērošanas torņa. Noslēdzošais stāvums liek instinktīvi saspringt un īpaši sakoncentrēties gāzes pedālim, taču uzbraucam bez mazākās aizķeršanās.
Otrajā reizē jau gāzējam relaksētāk, taču Jimny par to neuztraucas – nelielā auto masa dara brīnumus un kalnā esam. Apbrīnojami viegli!
Izmēģinām arī elektronisko palīgsistēmu nobraukšanai no kalna. Speciāli atveru logu, lai dzirdētu kluso krakšķēšanu zem motora pārsega. Darbojas. Izspiežu sajūgu – nekas nemainās – auto komfortablā, vienmērīgā gaitā ripinās lejup. Jāteic, ka sistēma strādā klusāk un vienmērīgāk nekā Toyota Land Cruiser, kur DAC krakšķina nervozāk.
Pulkstenis saka priekšā, ka jāsāk doties mājup uz Ulmaņa gatvi. Izbraucam uz Liepājas šosejas un sirsnīgi izgriežam visus pārnesumus līdz pieciem tūkstošiem apgriezienu. Šajā brīdī vidējā degvielas patēriņa rādījums nomainās no 8,0 uz 8,1 litru. Dinamika ir apmierinoša, tomēr, vairāk pierodot pie auto, dzinēja darbība varētu sākt šķist paskaļa.
Smagā transporta apdzīšanu mierīgi var veikt ar piekto pārnesumu. Testa nolūkā pārslēdzu ceturtajā pārnesumā, taču būtisku dinamikas pieaugumu ātrumā ap 100…110 km/h neizjūtam. Stūres darbība ir patīkami viegla un adaptīva lielākā ātrumā. Pieķeru sevi pie domas, ka “ciettiltu” apvidus auto vadāmība ir precīzāka, stingrāka un stabilāka nekā auto ar neatkarīgo piekari. Par to pārliecinos pēc testa brauciena pārsēžoties pie Toyota Land Cruiser 120 stūres.
Fakts, ka šodien Eiropā brīvi nopērkams klasisks apvidus auto ar rāmi, abiem cietajiem tiltiem, part-time 4×4 piedziņas formulu un stūres gliemezi, Suzuki Jimny AllGrip padara par absolūti unikālu auto salīdzinājumā ar citiem apvidus auto grandiem.
Toyota Land Cruiser V8 un Prado jau ilgāk nekā 15 gadus priekšā uzstāda neatkarīgo piekari. Mercedes G-class abus cietos tiltus spēja noturēt līdz 2018. gadam un tagad tas palicis vien aizmugurē.
Vēl ar abiem cietajiem tiltiem joprojām tiek ražots bezceļu karalis – Toyota Land Cruiser 70-series, taču šī auto iegāde mūsu reģionā ir sarežģīta un tā cena būs ~3x augstāka nekā Suzuki Jimny AllGrip.
Testa brauciena laikā bieži salīdzinājām Jimny ar 70. sērijas Land Cruiser, jo Jimny balstiekārta ir apbrīnojami līdzīga, varētu pat sacīt – identiska TLC 70 piekarei.
Šis savdabīgais un interesantais auto varētu būt piemērots ne īpaši gariem pārbraucieniem, sliktiem ceļa apstākļiem, kur pilnpiedziņa ir vitāli nepieciešama. Dažādu objektu, medību platību, meža nogabalu apsekošanai, ja ceļā jādodas ne vairāk kā diviem cilvēkiem un, ja nav nepieciešams transportēt lielu kravas daudzumu.
Bagāžas nodalījums būs pietiekams rokas instrumentu pārvadāšanai nelielu remonta darbu izpildei. Lielākas kravas vai medījumu pārvadāšana salonā nebūs iespējama. Šim nolūkam var izmantot piekabi. Ja tā aprīkota ar bremzēm, Jimny varēs vilkt piekabi ar masu līdz 1500 kg.
Auto ir viegls, un tas garantē lielisku caurgājamību bezceļa apstākļos, pie atbilstoša apriepojuma.
Sajūtas īsumā – mums patiešām patika! Auto ir ērts, pārdomāts un veiktspējīgs atbilstoši saviem izmēriem.
Jaunais Suzuki Jimny būs stilīgs auto jauniešiem pilsētas satiksmē un nedēļas nogales izbraucieniem ārpus pilsētas, kur ceļa apstākļi ne vienmēr ir ideāli.
Ģimenei tas varētu būt kā papildus automobilis, īpaši, brīvdienu izbraucieniem dabā, lai dotos medībās vai makšķerēt.
Un, protams, mazais “geļiks” patiks arī bezceļu braucējiem, kuriem bezceļš ir prieks un atpūta vienlaikus. Vērosim, kāds būs pazīstamāko off-road aprīkojuma ražotāju piedāvājums piekares liftam un gaidīsim jaunos Suzuki Jimny 4×4 Centrs rīkotajos bezceļu tūrisma pasākumos!
Pateicamies Suzuki dīlerim Andre Motors un tirdzniecības vadītājam Guntaram Alksnim par iespēju testēt jauno Suzuki Jimny AllGrip.
Teksts: Alberts Ziemelis
Foto: Alberts Ziemelis un Edvīns Bauers
Piezīme: šis ir brīvprātīgi tapis materiāls un tas nav apmaksāts
