2006. gada 9.martā Latvijā ir ievēlēta pirmā Latvijas automobīļu federācijas (LAF) trofi reidu komisijas padome

Trofi reidu padomes sastāvs ir:
Edvīns Bauers – atbildīgais par trophy-reidu pasākumu organizāciju,
Indulis Vidušs – starptautisko attiecību koordinators, virza lietas iekš FIA NEZ,
Gabriēls Žīgurs – galvenais par tiesnešiem,
Arnis Namajuns – tehniskais komisārs,
Modris Bērziņš – brīvās klases kurators,
Girts Pakulis — jaunu ideju ģenerators
Jānis Lazdāns – komisijas vadītājs atbildīgs par internetu, reklāmu, PR, finanšu piesaisti, LAF prezidijā virza vēlamajā virzienā komisijas mērķus.

Tiesnešu problēmas

Varbūt šis palīdzēs organizatoriem neatkārtot kļūdas,
un dalībniekiem labāk saprast, ko rīkotāji no viņiem vēlas.
Strauji paplašinoties TR dalībnieku un organizatoru lokam, augšanas grūtības droši vien ir neizbēgamas. Pagājušogad Igaunijā rīkotājs gonkas laikā apzvanīja pa mobilo telefonu dalībniekus un diktēja papildinājumus leģendai! Kam nepaspēja piezvanīt, iešķieba pa stundai penalizācijas!!!!!!!!!!

Somijā („1000 akmeņos” pirmie 6 punkti arī bija pavēles distance) šamais skraidīja pa trasi, tvarstīja sportistus aiz rokas un rakstīja leģendā izmaiņas! Var atviegloti nopūsties, ka pie mums tā nenotiek, bet man labāk patīk Krievijas prakse, kur izmaiņas un papildinājumi sacensību dokumentācijai tiek izziņoti sapulcē un pēc tam izlikti pie ziņojumudēļa, lai tie, kas sapulcē stāvējuši pēdējās rindās, arī tiktu informēti.

Ar šīsdienas pieredzi paskatoties dokumentāciju, ko es pats gatavoju pirms trim mēnešiem, nākas secināt, ka ir izdevies diezgan korekti aprakstīt pavēles distanci (vismaz šajā ziņā liekas ka pārpratumu nebija), toties esmu izlaidis penalizāciju, gadījumā, ja kāds to nebūtu ievērojis. Vienīgais kā varētu sodīt pārkāpējus ir saskaņā ar LTRKI Nolikuma2. pielikuma 8. punktu „Par nepakļaušanos oficiālo personu rīkojumam”. Soda mērs diezgan drastisks – noņemšana no sacensībām. Tr2 pavēles distance bija izšķirošā, bet pārējiem tas būtu tā kā par šerpu.

Rugājos šīs dokumentācijas nepilnības atkārtojās un beidzot izvērtās nopietnā konfliktā. Acīm redzami ir pienācis laiks izanalizēt pieļautās kļūdas, lai turpmāk varētu no tām izvairīties. Strīdus ābols bija frāzes „augošā secībā” tulkojums. Tie, kas rēķināšanas stundā alus dzeršanas vietā ir mēģinājuši iedziļināties lietas būtībā, jums pateiks, ka „augoša secība” nozīmē arī 2;4;6 vai 10;20;30, bet „augošā secībā pēc kārtas” tikai 1;2;3 utt. Lai izbēgtu no nevajadzīgām diskusijām, šoreiz pieņemsim, ka sapulcē izskanēja maģiskā frāze „PĒC KĀRTAS”, bet kāds sportists X, to nesaklausīja, vai negribēja saklausīt.

Maza atkāpe. Sapulcē tika paskaidrots, kam un kā jābūt redzamam KP fotogrāfijās, bet tās vērtējot, tiesneši tomēr pieturējās pie krietni nekonkrētāka formulējuma dokumentācijā. Arī diezgan principāla situācija, jo fotogrāfiju kvalitāte bija ļoti atšķirīga un varētu būtiski mainīt izcīnīto vietu kārtību. Tomēr, šajā gadījumā, drukāts vārds tika vērtēts augstāk par sapulcē teikto. Acīm redzot nākamā gada nolikumāir jāpiestrādā pie vērtēšanas dokumentu rangu kārtības. Diemžēl, nākamajā brīdī augstāk tika vērtēts sapulcē teiktais.

Tātad aplūkojamā situācija — sportists X izlaiž vienu KP. Pēc būtības viņš pats sevi ir penalizējis, jo pie nosacījuma, ka kāds cits savāc visus KP, nākamajā dienā, lai to atvinnētu, viņam ir jāapsteidz konkurents par veselu apli. Līdzvērtīgu spēku gadījumā jācer uz konkurenta tehnisku ķibeli. LTRKI Nolikuma 2. pielikuma 13.punktā — nav KP atzīmes — rakstīts, ka sodu nosaka Rīkotājs. Pareizi, jo atkarībā no trases veidošanas loģikas, tiem būtu jābūt atšķirīgiem. Tā kā šoreiz dokumentācijā nekāda penalizācija nav paredzēta, sportistu X nav par ko un ar ko penalizēt!!!!!!!!!!!!!!!!

Es negribu pieļaut domu, ka sodi varētu tikt pieņemti pēc fakta un piemēroti atkarībā no pārkāpēja deguna formas un lieluma. Tāpat nav skaidrs, ko darīt, ja kāds būtu nofotografējis KP pa gabalu, un fotogrāfiju skaits atbilstu KP skaitam.

Tomēr šoreiz tiesnešiem ļoti gribas piešķirt uzvaru kādam citam. Ko darīt? Lasām 2. pielikumu par sodiem. Punkts 8. — nepakļaušanās oficiālo personu norādījumiem. Sapulcē teikto varētu definēt, kā norādījumu, un sportistu X varētu izslēgt no sacensībām. Tas netika darīts. Acīm redzot likās par šerpu. Punkts 9. — nesportiska rīcība. Tikai mīkstie izlaiž grūtus punktus, īsti sportisti iet uz dzīvību un nāvi, līdz galam. Hmm. Naudas sods, vai izslēgšana no sacensībām. Naudas sods neatrisina problēmu, bet izslēgšana no sacensībām droši vien radīs jaunas problēmas… Vairāk nekā piemērota nav! Tomēr, ja labi padomā… Urā! 20. punkts. „Citi pārkāpumi” – izskata tiesnešu kolēģija. Formulējam pārkāpumu kā „patvaļīgu sacensību dokumentācijas lasīšanu” un 20. punkta ietvaros sodam kā gribam!!!!!!!!

Kas būtu jādara, lai šis gadījums paliktu pie vēstures kurioziem? Pirmkārt jārada parauggrāmata, kurā būtu sarakstīts viss, kas vien kādreiz ir sagādājis problēmas, no KP fotografēšanas kārtības, līdz jaunaudžu izbraukāšanai. Lai katram no organizatoriem nav jāmēģina sacerēt ko nebūt no jauna, bet tikai jāizdzēš liekais. Ideālā gadījumā to varētu tulkot un pielietot arī BC. Tad arī dalībnieki pamazām pieslīpēsies pie vienotām definīcijām un noteikumiem.

Gada nolikumā jāprecizē konfliktu izskatīšanas kārtība un tiesnešu pilnvaras. Un izmaiņas dokumentācijā būtu rakstiskā formā jāizliek uz ziņojumudēļa. Tas novērstu daudzas pretrunas, jo tagad mutiski var sarunāt daudz ko, bet, ja to mēģina uzlikt uz papīra, parasti sanāk labāk. Tad vērtējuma kritēriji varētu būt sekojoši:

1) publicētās izmaiņas,
2) sacensību rīkotāja izdotā dokumentācija,
3) gada nolikums, utt.

Varbūt ka tā sanāks labāk. Gribētos cerēt!

Indulis Vīdušs

Atslēgvārdi:

 

Raksts vēl nav komentēts

Pievieno pirmo komentāru!.

Pievieno komentāru