Klaperjaht 2010 – offroad paradīze Igaunijā.

No 27. līdz 29. augustam Igaunijas pilsētas Torvas apkaimē, kas atrodas netālu no Latvijas robežas, notika Igaunijā vērienīgākās offroad sacensības “Klaperjaht 2010”, kas tieši šogad svinēja arī savu 10. pastāvēšanas gadadienu. Svinību torti gan dalībniekiem nedalīja, taču organizatori bija parūpējušies par jubilejas izlaiduma “Klaperjaht 2010” T-krekliem un, kā ierasts, arī par cepurītēm – šoreiz ar skaitļa “10” simboliku.
Sacensībās piedalījās 3 valstu pārstāvji – lielā vairumā Igaunijas braucēji, 3 Krievijas ekipāžas, kā arī 9 auto un 3 kvadracikli no Latvijas (6 no 9 Latvijas auto ekipāžām mājās brauca ar izcīnītām godalgoto vietu medaļām).
Kopā uz starta izgāja ap 80 tehnikas vienības TR1, TR2, TR3, Open, ATV, ATV junior un kravas auto kategorijās. Bija arī viens pārstāvis no enduro motociklu klases, kurš nešaubīgi tika pasludināts par uzvarētāju.
Lietainā laika dēļ sacensības šogad nebija tik ļoti apmeklētas kā citus gadus. Neskaitot pašus dalībniekus, esot bijuši ~ 3500 skatītāju, kas latviešu trofireidistiem arī šķiet ievērojams skaitlis. Kad uz starta izgāja smagās tehnikas vienības, skatītāju pūlis bija tik liels, ka trasē notiekošo varēja redzēt ar grūtībām un paveicās tiem, kas laicīgi bija nostājušies tuvāk trasei. Skatītāju rindās bija arī Latvijas Trofireidu posmu organizatori Jānis Auziņš un Austris Gailītis, kas acīmredzot atbraukuši smelties pozitīvas idejas savu turpmāko posmu organizēšanā.
Šogad Klaperjahtā bija nedaudz mainīta struktūra – nebija ierastās Orientēšanās zonas (OZ), kontrolpunktu meklēšanas. Organizatori pēc iepriekšējo gadu pieredzes izlēma atteikties no OZ, lai sacensību dienā uz starta iznāktu pēc iespējas vairāk reģistrētie dalībnieki (citus gadus 20% esot salūzuši jau pirmajā dienā, vācot kontrolpunktus, un līdz startam nemaz nav tikuši).
Piektdien – pirmajā sacensību dienā dalībniekiem bija jāizbrauc neliels kvalifikācijas aplis ar organizatoru sagatavotiem “pārbaudījumiem”. Nevienai no mašīnām šeit nebija īpašu priekšrocību, svarīgas bija pilota prasmes vadīt savu pilnpiedziņas kumeļu un komandas spēja sastrādāties, uzrādot ātrāko apļa laiku, kas pirms lietus bija mazāk par divām minūtēm, bet pēc lietus – pat līdz 5 minūtēm. Kārtējo reizi varēja pārliecināties, ka bezceļu braukšanai laika apstākļi ir no svara.
Otrās un trešās dienas trase – 3,5 km garš aplis. Visām kategorijām laika limits vienāds – 3 stundas, bet ar šo laiku pilnīgi pietika, lai izbaudītu labākās offroad emocijas šajā gadā. Tā kā trase gadu no gada ir viena un tā pati, kā atzina sportisti arvien saglabājās arī trases izbraucamā trajektorija, šeit priekšrocība igauņiem, kas šo trasi 10 gadu laikā ir iepazinuši kā savus piecus pirkstus.
Open klase 20 ekipāžu konkurencē sestdienas rītā plkst. 9:00, kad vairums skatītāju vēl guļ, startēja kā pirmā. Šī klase no Latvijas tika pārstāvēta I.Rozes, N.Boicova, A.Mizgas un I.Freiberga komandu sastāvos. Pārējie 16 bija igauņu braucēji, kas lielākoties izvēlas Suzuki autiņus, tie igauņiem sevišķi iecienīti. Open kategorijā praktiski visiem braucējiem pirmā apļa laiks izrādījās vislēnākais. Trase kopš pagājušā gada “nostāvējusi” un tā kā Open kategorija šo trasi iemina kā pirmie – tika meklēti celmi, mērīts ūdens dziļums, iepazītas un pārbaudītas neizbraucamās un izbraucamās vietas, pirmajā aplī patērējot 2 reizes vairāk laika kā pēdējos apļos.
Open klasē pirmo vietu izcīnīja igaunis Rommi Sulg ar Suzuki Jimny (6 apļi). Kā pastāstīja ļaudis, kas TR auto būves noteikumus brīvi pārvalda, šim auto ir portālie tilti, kuru klīrenss ir virs 40 cm, līdzīgi kā TR3 kategorijai, tikai mazāka diametra ratiem. Kā apgalvoja organizatori, Igaunijā tas esot atļauts. Tā nu latviešu Open kategorijas braucēji cīnījās ar mazo “TR-trīnieciņu”, bet vienalga spēja turēt līdzi! Jau pieminētā Jimny ātrākais apļu laiks bija 16 minūtes, kamēr latvieši ātrākos apļus veica 21 minūtes laikā, kas arī nav peļami. Kopvērtējumā rezultāts latviešiem iepriecinošs – 2.vieta Latvijas ekipāžai – Nikolajs Biocovs/Romāns Jermolajevs (6 apļi), 3.vieta – arīdzan letiņiem – komandai “Rekuss Racing Team”, kurā brauc Ivars Roze/Nils Bernāns (5 apļi). Aigars Mizga un Ints Freibergs šoreiz 3 stundu garo sacensību laikā neveiksmīgi cīnījās ar auto remontiem – tika rautas troses, labots motors un citas ķibeles. Viņiem attiecīgi 6. un 12.vieta.
Mūsu TR3 kategorijas viens no līderiem – Edvīns Vansovičs – šoreiz par savu līdzbraucēju izvēlējies daļā dzimuma pārstāvi Guntu Krūmiņu. Viņi ļoti labi uzsāka sacensības, 13 ekipāžu konkurencē pirmo apli veicot kā trešie labākie. Taču pēc dažiem apļiem diemžēl tehnika pievīla – aizmugurējais kreisais rats spītīgi atteicās sadarboties. Un tādējādi šajā lielajā konkurencē un spraigajā cīņā ar 4×3 piedziņu uz godalgotu vietu jau bija grūti cerēt. Kopvērtējumā Vansovičs ar komandas nosaukumu “Mazozoli” – 5.vietā ar 3 pievarētiem apļiem.
Zeizu ģimenes ekipāžā šoreiz nelielas izmaiņas – dēla Aigara vietā Vilnim stūrmanis bija brālis Jānis. Un atkal Zeizām ātrākais apļa laiks auto ieskaitē – 16 minūtes. Kopš uzbūvējis savu tagadējo auto, Zeiza ne reizi neesot mainījis vinčas trosi, tā savas ugunskristības piedzīvoja tieši Klaperjaht sacensību laikā. Kamēr pārējās 15 ekipāžas tina vienu apli pēc otra, Zeizas vairāk kā stundu pavadīja labojot auto un finālā paspēja apriņķot arī 6 apļus, tiešā vārda nozīmē izcīnot 3.vietu.
Otro vietu dažas minūtes pirms Zeizām ar 6 nobrauktiem apļiem ieguva jelgavnieki – komanda “Novators”, kurā startēja Ivans Bergmanis / Dmitrijs Savickis. Pirmo vietu ar 7 apļu rezultātu izcīnīja Igauņu 301. ekipāža – Hardo Mere / Ivar Praks.
Ja Openiem ar katru apli samazinājās apļu veikšanas laiks, tad TR3 kategorijai viss otrādi. Sākumā tika uzrādīti labāko laiku apļi un ar katru nākamo apli arvien sliktāki rezultāti – trase bija grūtāk izbraucama, turklāt ik pa laikam arī lietus veica savas korekcijas trasē, “piepalīdzot” veidot “labāku” dubļu ceļu.
Sestdienas noslēgumā uz starta izgāja paši iespaidīgākie pilnpiedziņas braucamrīki (4×4/ 6×6/ 8×8) – kravas auto 8 vienību konkurencē. Šeit piedalījās divas Latvijas ekipāžas – “Lawbreakers” komanda ar auto reģistrācijas numura zīmi “KILLER” uz neredzēti lieliem ratiem, kā arī tēvs un dēls – Jānis un Ričards Valgeri no Carnikavas ar GAZ 63. Abām šīm ekipāžām izdevās “izpogāt” visus 6 igauņu braucējus, attiecīgi iegūstot pirmo un otro vietu.
Pēc 3 stundu šova iekarsušajiem skatītājiem likās, ka nu viņi ir redzējuši pilnīgi visu, ko sniedz pilnpiedziņas auto, taču nākamajā dienā sekoja kvadraciklu šovs, kas šogad bija sevišķi smags pašiem braucējiem, bet gana iepriecinošs skatītājiem. Naktī atkal lija un no rīta kvadraciklu trase bija tiešā vārda nozīmē extreme. Vietām līdz viduklim iestigušie kvadraciklu stūmēji mēģināja tikt līdz trases izbraucamajai daļai.
Latviju kvadraciklu ieskaitē pārstāvēja 3 braucēji – Edgars Kalniņš ar 10 nobrauktiem apļiem starp latviešiem ieguva labāko rezultātu – 6.vietu, Mārtiņš Lilienfelds zem Rugāju karoga – 10. vieta (8 apļi) un Jānis Aizups 16. vieta (3 apļi).
Nākamgad, bez šaubām, atkal plānots Klaperjaht 2011, cerams, vēl kuplākā skaitā ar Latvijas dalībniekiem uz starta. Radās ierosinājums turpmāk veidot Klaperjaht sacensības kā vienotu Trofireidu posmu, kurš būtu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Trofireidu čempionāta ieskaitē. Lietuvieši ir “PAR” šo iedeju un izskatās, ka arī Igauņi nu jau sāk rēķināties ar Latvijas braucējiem.
Taču līdz tam, lai uzzinātu, kas tas bezceļš tāds ir, aicinām visus apmeklēt “Go Expedition Trophy 2010”, kas norisināsies š.g. 18. un 19. septembrī Madonā.
Igauņi arī teicās, ka braukšot pie mums uz Madonu mācīties, kā tās godalgotās vietas izcīnīt…

Evita Ružāne
www.4x4sport.lv

 

Raksts vēl nav komentēts

Pievieno pirmo komentāru!.

Pievieno komentāru