15. marts ieies vēsturē kā diena kad Latvijas neceļu braucēji Madonas apkārtnē uzsāka 2008.gada sezonu. 46 ekipāžas, kas cīnās par čempionu tituliem šajā tik ļoti demokrātiskajā autosporta disciplīnā un 38 tūristi, kas mēģina pārbaudīt, ko viņu apvidus auto spēj paveikt mērenā bezceļā un vienkārši labi atpūsties pie dabas mātes dubļainās krūts. Globālā sasilšana mums ir dāvājusi gandrīz nepārtrauktu pavasara šķīdoni laikā no novembra līdz martam, un grēks būtu neizmantot šādas priekšrocības. Dubļu braukšanai labāku klimatu grūti iedomāties!
Sportistiem sacensības notika trīs trasēs. Pirmā saucās „Olgas aplis”. Nieka 30 kilometri pa ainaviskām vietām ar skanīgiem nosaukumiem – Olgas purvs, Skuķu purvs un Zosu purvs. Organizatori bija plānojuši, ka dalībniekiem to vajadzētu veikt ar vidējo ātrumu 5 km/h. Brīžiem izdevās ieskrieties pat ātrāk par 50 ! km/h, bet laika normā spēja iekļauties tikai 8 automobiļu ekipāžas. Var jau teikt, ka pirmajiem startējušajiem bija zināmas priekšrocības, jo kūdras apkaltusī virskārtiņa spēj noturēt vienu vai divus auto, pārējiem jāpaļaujas uz vinčas spēku, tomēr dīvainā kārtā rezultātu tabula „trases iemēģinātājiem” – TR1 ļoti līdzinās pērnā gada kopvērtējumam. Kārtējais apstiprinājums faktam, ka trofi reids ir liela loterija, kurā vienmēr uzvar stiprākais!
Otrā trase jeb „Bebru aplis” bija iekārtota vārda vistiešākajā nozīmē bebru dīķa gultnē. Mazs džipu sprintiņš, lai atrādītos skatītājiem. Tomēr arī šeit neiztika bez cīņas azarta, sportiskām traģēdijām un efektīgiem akrobātiskiem auto trikiem. Bet arī šeit uzvarētāju vārdi bija ļoti bieži dzirdēti. Trešā bija orientēšanās zona dieva un cilvēku aizmirstos izcirtumos. Sarežģītais reljefs, daudzie celmi un brīnišķīgās dūkstis starp stāvajiem pakalniem padarīja šo trasi par īstu saldo ēdienu izsmalcinātiem trofi gardēžiem. Uzminiet, kas tad uzvarēja šeit?
Jā, tieši tā – pieredze, pieredze un vēlreiz pieredze.
Ielūkosimies rezultātos. Kategorijā TR1 ar atļauto riepu izmēru līdz 82 cm, kaut arī ārēji auto izskatās pēc skarbiem neceļu monstriem, tehniskajos noteikumos katrs otrais vārds ir „oriģinālais”. Līdz ar to viņiem ir visdziļākie dubļi, lielākie celmi un visvairāk piedzīvojumu. Trešo vietu izcīnīja ekipāža, kas manu cieņu un simpātijas ieguva pērn uzvarot hipergrūto „Zebra trofi” – Jurijs Česnovickis, Jurijs Umbraško. Otrie palika pašreizējie čempioni Ints Freibergs, Gints Kalniņš, Aldis Beķeris un Igors Kaveckis. Uzvarēja vēl viena ekipāža no pērnā gada laureātiem – Mārtiņš Spēks, Jānis Valainis un Amīns Lipskis. Es nebūšu īpaši pārsteigts, ja tieši šīs trīs ekipāžas savā starpā sadalīs arī šī gada medaļas. Atliek vienīgi cerēt, ka beidzot arī Tr1 mūs iepriecinās ar panākumiem starptautiskā arēnā.
Kategorijā Open ar līdzīga izmēra riepām kā TR1 ir atļautas gandrīz jebkādas auto pārbūves. Trešo vietu izcīnīja Kaspars Turks, Allens Liepiņš un Juris Putniņš. Otrie – pašreizējie vicečempioni Modris Bērziņš, Baiba Orniņa un Dainis Mukstiņš. Uzvarēja aizpērnā gada čempioni Arnis Pušs un Inese Cirīte kompānijā ar Arni Ziemeli.
Žēl, protams, ka divu daudzsološu ekipāžu vietā ir radusies viena, tomēr reizēm mērķis attaisno līdzekļus. Vienīgā izeja vainīgajiem – izcīnīt godpilno titulu (smaids).
Paaudžu maiņa ir skārusi arī Tr2. Kvoruma trūkuma dēļ atlikušajiem nācās startēt kopā ar „lielajiem brāļiem” Tr3. Tas gan netraucēja tēvam un dēlam Zeizām pierādīt, ka daži centimetri riepu izmērā un pārdesmit centimetri klirensa, nav nekas, salīdzinot ar cīņas sparu un pieredzi. Palaiduši priekšā vien brāļus Vīdušus, viņi izcīnīja vairāk kā godpilno otro vietu. Ja nākamajā posmā nesavāksies pietiekams skaits TR2, tad es domāju, ka Zeizas reāli kandidē uz kopvērtējuma medaļām TR3 kategorijā. Trešajā vietā Ainārs Kokorēvičs, Gatis Braunšteins un Jānis Valgers.
Beidzot pie čempionāta statusa ir tikuši ATV jeb kvadriciklu braucēji. Diskusija par tēmu, kas ir kavadricikls – pats mazākais apvidus auto, vai motocikls, kas neprot skaitīt līdz divi, ir beigusies. Ja tos nedzen dziļos braslos, tad tie ir paši ātrākie apvidus braucamie. Rezultātu starpība citiem ir stundās mērāma, bet ATV minūtēs un pat sekundēs. Ar trim trasēm bija par maz lai noskaidrotu vietu secību, un lai izšķirtu otrās un trešās vietas likteni bija nepieciešams duelis riepas turēšanā uz laiku. Un tā pavisam sīvā cīņā trešo vietu izcīnija Māris Kanderāns un Dainis Zavadskis, otro Jānis Dardzāns un Dagnis Paeglis. Pirmo vietu savās pirmajās sacīkstēs ieguva Gundars Cīrulis un Māris Ločmelis. To varētu saukt par pārsteigumu, ja vien puiši nepārstāvētu s/k „Rugāji”. Zinātājiem tas izsaka daudz.
No tūristiem labākie izrādījās Ronalds Vītols un Gunārs Balodis. Bija patīkami dzirdēt no tūristiem kurnēšanu par to, ka dubļu bijis par maz. Tas nozīmē tikai to, ka drīz vien dažus no viņiem redzēsim sportistu rindās.
Kas notiks tālāk? 4-6. aprīlī Latvijas labākie džiperi dosies uz Eiropas čempionāta pirmo posmu Lietuvā un savās mājā tos atkal redzēsim 9-11.maijā Latvijas čempionāta otrajā posmā. Sekojiet līdzi informācijai!
Indulis Vīdušs
