Pirmais 2012. gada 4×4 pasākums veiksmīgi noslēdzies
Veiksmīgi noslēdzies pirmais 2012. gada biedrības „4×4 Centrs” rīkotais 4×4 tūrisma brauciens „Ekspedīcija pagātnē”. Neskatoties uz samērā auksto laiku un diezgan lielo attālumu, uz ekspedīciju sabrauca vairāk kā 30 dalībnieki 13 automašīnās, tajā skaitā trīs ekipāžas pirmo reizi – apsveicam viņus ar uzņēmību un drosmi!
Diena bija izdevusies – spīdēja saule, un skaistu dabasskatu netrūka ne mežā, ne laukos un arī Gaujas augšteces krastos! Bezceļš arī bija, taču, kā solīts, šoreiz lielāks uzsvars tika likts uz apskates objektiem. Tie nu bija gana daudz un arī gana interesanti. Pirmais – „aizsalis” meža izvedējtraktors, kurš Edvīna Bauera vadīto ekspedīcijas kolonu pārsteidza tieši uz caurtekas. Ne apkārt apbraukt, ne pāri pārbraukt! Par laimi, pēc 15 minūtēm traktors ierūcās un visi varēja turpināt ceļu.
Pirmais īstais apskates objekts (Ā, Pirmais īstenībā bija Gosupes velns!) – pamestā un mežā ieaugusī Galgauskas pareizticīgo baznīca. Drosmīgākie uzrāpās pa šaubīgajām trepītēm tornī, kamēr pārējie aplūkoja to, kas palicis pāri iekštelpās, kā arī nez no kurienes atnesto un drupās gulošo uzrakstu „Latvijas lepnums”.
Padomju Armijas militāro mantojumu lūkojot
Pēc baznīcas apskates ceļš turpinājās uz netālo Galgauskas raķešu bāzi. Te tika dots brīvais laiks katram pašam pēc vēlmēm apskatīt to, kas palicis pāri no Padomju laikiem. Jāsaka, ka palicis vēl ir diezgan daudz. Interesantākais – uzraksti krievu valodā gan garāžās, gan pazemē, gan pie ēkām. Piemēram, „Mašina ljubit lasku, chistotu i smazku”. Tiesa, ar pazemes noslēpumiem plašāk iepazīties īsti nebija laika, un nebija arī vajadzīgā aprīkojuma.
Bāzes apskate beidzās ar pusdienu pikniku, un tad jau pa līkumainajiem Alūksnes augstienes ceļiem visi devās uz Zeltiņiem. Šeit visus gaidīja gide Sandra ar stāstījumu par Zeltiņu raķešu bāzi, kam sekoja brauciens uz pašu bāzi – tika apskatīti angāri, bumbu patversme un, protams, 1991. gadā no Alūksnes atvestā milzīgā, granītā kaltā Ļeņina galva.
Īsi pirms krēslas tika veikts vēl viens interesants bezceļa posms, taču ar to piedzīvojumi vēl nebeidzās. Brīdī, kad likās, ka vairs atlicis tikai aizbraukt līdz Gulbenei, ceļa malā iznira zīme ar „ķieģeli” un ekspedīcijas dalībniekiem nācās atzīt, ka priekšā esošais ceļa izskalojums ir pārāk iespaidīgs, lai tam ar automašīnu varētu tikt pāri.
Galu galā, ar pavisam nelielu novēlošanos, ekspedīcija sasniedza pēdējo apskates objektu – Gulbenes šaursliežu bānīša depo. Te, klausoties gida stāstījumā, visi varēja aplūkot depo iekštelpas, restaurējamo tvaika lokomotīvi, kā arī ārpusē apskatīt „griezuli” un noslēgumā izbraukt ar rokas drezīnu. Ātruma rekords gan šoreiz netika pārspēts, taču šī jautrā atrakcija patika visiem, neskatoties uz aukstumu un tumsu!
Vēl piecas minūtes automašīnās un seko… O, jā, seko vakariņas! „Kantes krogs” nelika vilties – bija gan skaisti klāti galdi, gan sātīgs un garšīgs ēdiens! Tiek pasniegti piemiņas diplomi un ar Edvīna vārdiem „Paldies par piedalīšanos!” „Ekspedīcija pagātnē” ir nonākusi „tagadnē”, tas ir, beigusies… Par laimi, tas bija tikai pirmais 2012. gada pasākums – visi lielie piedzīvojumi vēl ir priekšā!
Lai uzzinātu par nākamo aizraujošo 4×4 Centrs rīkoto pasākumu pieraksties jaunumu saņemšanai šeit!
3 replies on “Visi dalībnieki veiksmīgi atgriezušies no “Ekspedīcijas pagātnē””
Maziņš video šeit:
http://www.youtube.com/watch?v=7i8aMTqusZM
Sveiki!
Žēl, kal īdz šai dienai nav vairs nekas daudz palicis no raķešu bāzes ziedu laikiem par piemiņu, jo varēja tak izveidot pamatīgu muzeju. Kad tikko to pameta armijnieki man bija tā laime ielīst pa mazajām lūciņām iekšā ap šahtu . Tad viss gigantiskais tā laika komjūters bija uz vietas ar visām kabeļu čupām starp šahtām un komanpunktu, kas atradās pa vidu aiz pamatīgām 20 cm biezām metāla durvīm. Tāpat ideālā kārtībā bija autonomā elektrostacija no tanku motoriem un elektriskais žogs. Tolaik vēl visi vāki bija uz vietas ar gigantiskajiem motoriem zem tiem. žēl, ka tolaik nebija tā prāta tās kabeļu čupas savāk 🙂
Diemžēl tā ir…
Pirms pāris gadiem biju Galgauskas raķešu bāzē – atradām vēl 80-to gadu armijas žurnālus. Kā jau godīgi cilvēki nepaņēmām; bet vajadzēja – droši vien tagad jau nokurināti…